LKPA Ētikas kodekss

LATVIJAS KLĪNISKO PSIHOLOGU ASOCIĀCIJA

Sabiedriska organizācija, Reģ. Nr. 000803597,

Zvaigžņu iela 26-43, Rīga

 

Rīgā, 02.03.2005. Nr.7

Latvijas Klīnisko psihologu asociācijas ētikas kodekss


PAMATPRINCIPI

1. Psihologs savu zinātnisko un profesionālo darbu organizē saskaņā ar psihologu ētikas kodeksu, ievērojot Latvijas valsts likumus.

2. Psihologs savu profesionālo darbību veic saskaņā ar klīniskās psiholoģijas specialitātes nolikumu.

3. Psihologam jāaizstāv klienta intereses, respektējot viņa individualitāti.

4. Psihologs nedrīkst diskriminēt klientu pēc tā sociālās izcelsmes, sociāli ekonomiskā stāvokļa, vecuma, dzimuma, tautības, rases, reliģiskās vai idejiskās pārliecības un seksuālās orientācijas.

5. Veicot savu profesionālo darbību, psihologam ir jābūt godīgam un patiesam; godprātīgi, mērķtiecīgi un zinātniski pamatoti jādarbojas tikai savas profesionālās kompetences ietvaros.

6. Psihologs ir atbildīgs par savu profesionālo darbību un iegūto informāciju, jo tā būtiski ietekmē citu cilvēku dzīvi.


VISPĀRĒJIE ĒTISKIE PRINCIPI

1. Profesionālā atbildība un pienākumi

1.1. Psihologs iepazīstas ar tās organizācijas kultūru (mērķiem, vērtībām un normām), kurā viņš strādā. Psihologs iepazīstina organizācijas vadītāju ar Latvijas Klīnisko psihologu asociācijas (turpmāk tekstā - LKPA) ētikas kodeksu, saskaņā ar kuru viņš veic savu profesionālo darbību.

1.2. Psihologam jāciena kultūrvide, kurā viņš strādā un jāsniedz piemērota palīdzība daudzkultūru sabiedrības locekļiem.

1.3. Psihologam jādara viss iespējamais, lai aizsargātu klienta intereses. Klienta intereses vienmēr jāstāda augstāk par personīgajām interesēm. Ja rodas interešu konflikts starp pieaugušajiem un nepilngadīgajiem, psihologam ir jāaizsargā nepilngadīgā tiesības.

1.4. Klienta sadarbība ar psihologu ir brīvprātīga. Atkāpe no šīs normas ir pieļaujama likumā noteiktajā kārtībā, ja klients ierodas piespiedu kārtā vai nav rīcībspējīgs.

1.5. Strādājot ar nepilngadīgiem, psihologam jāsaņem vecāku vai aizbildņu piekrišana, izņemot gadījumus, ja nepilngadīgais apdraud sevi vai citus. Ja psihologam rodas aizdomas par nepilngadīgā apdraudētību vai seksuālu izmantošanu, tad psihologam ir jāziņo bērnu tiesību aizsardzības iestādēm. šajos gadījumos psihologs vadās pēc ANO Bērnu tiesību konvencijas un normatīviem dokumentiem, kas nodrošina bērnu tiesību aizsardzību Latvijā, katrā situācijā rīkojoties kā eksperts.

1.6. Psihologam ir jāinformē klients viņam saprotamā veidā par plānotajiem psiholoģiskās izpētes vai konsultēšanas pasākumiem, to iemesliem, norisi un mērķi, ļaujot klientam izvēlēties - piedalīties vai nepiedalīties tajos.

1.7. Psihologs ir atbildīgs par savas profesionālās darbības rezultātiem. Psihologam nav jāpakļaujas jebkādai personiskas, sociālas vai organizatoriskas dabas ietekmei un faktoriem, kas var būt par cēloni viņa zināšanu un prasmju ļaunprātīgai vai prettiesiskai izmantošanai, kā arī būtu pretrunā ar to personu interesēm, kas izmantojušas psihologa pakalpojumus vai bijušas viņa pētījumu objekts.

1.8. Psihologs nedrīkst izmantot savas profesionālās attiecības ar klientiem vai pētījuma objektiem personīgos nolūkos . Profesionālās darbības procesā iegūto informāciju psihologs nedrīkst izmantot savās interesēs vai kādas trešās personas interesēs, kā arī to nedrīkst izmantot klienta ietekmēšanai.

1.9. Ja psihologa vadībā zinātnisku vai profesionālu darbu veic asistenti, studenti, darbinieki u.c., tad psihologs ir atbildīgs par to, lai viņi tiktu iepazīstināti ar ētikas kodeksu.

1.10. Psihologam jārūpējas par savu garīgo un fizisko veselību, lai personiskas problēmas netraucētu viņa profesionālai darbībai, kā arī jāmeklē profesionāla palīdzība savu problēmu atrisināšanai.

1.11. Psihologs paredz savas darbības rezultātus, vienojas par reāliem sadarbības mērķiem, tādējādi neradot klientam nepamatotas cerības.


2. Kompetence

2.1. Psihologs strādā saskaņā ar psiholoģijas zinātnes jaunākajām atziņām, praksē gūto pieredzi un paaugstina profesionālo kvalifikāciju.

2.2. Psihologs piedāvā tikai tādus pakalpojumus, kuri ietilpst viņa profesionālās kompetences laukā, adekvāti novērtē savu kvalifikāciju, pieredzi un sasniegumus.

2.3. Ja psihologam nav konkrētā uzdevuma risināšanai pietiekamas zināšanas un prasmes, tad viņa pienākums ir rekomendēt profesionalitātes ziņā atbilstošu kolēģi.

2.4. Ja psihologs lieto metodes, kuras viņš vēl pilnībā nepārvalda vai kuras atrodas izmēģinājuma stadijā, tad iegūtie rezultāti jāizvērtē kritiski.


3. Konfidencialitāte

3.1. Psihologs nodrošina visas ar klientu saistītās informācijas konfidencialitāti. Iegūtie materiāli jāglabā drošā, citiem nepieejamā vietā. Visa informācija, ko psihologs ieguvis no klienta, ir viņa profesionāls noslēpums. šīs informācijas nodošana atklātībai var notikt tikai ar klienta rakstisku atļauju.

3.2. Citiem psihologiem, kā arī citu specialitāšu pārstāvjiem nepieciešamo informāciju psihologs nodod tikai ar klienta, vecāku vai aizbildņu atļauju, izņemot gadījumus, kad klients apdraud sevi vai citus.

3.3. Konfidenciālā informācija par klientu var tikt apspriesta tikai profesionālos nolūkos un tikai ar tām personām, kas tieši piedalās klienta problēmas risināšanā, informējot tās par konfidencialitātes ievērošanas nepieciešamību.

3.4. Ja kāds prakses gadījums tiek izmantots lekcijās vai publikācijās, psihologam jānodrošina personas anonimitāte.

3.5. Psihologs informē darba devēju un klientu par prasībām, kādas psihologam jāievēro attiecībā uz konfidencialitāti.

3.6. Ja psihologa darbā ar klientu piedalās cita persona, tad ir nepieciešama klienta iepriekšēja piekrišana. Psihologs var veikt konsultēšanas vai terapijas procesa audio, video vai fotodokumentēšanu tikai ar klienta atļauju.


4. Profesionālā izaugsme

4.1. Psihologam jāturpina profesionālo zināšanu, prasmju un iemaņu apguve.

4.2. Psihologam jāapgūst un jārespektē zinātnes sasniegumi, iespēju un interešu robežās jāpiedalās profesionālajās organizācijās, konferencēs, darba grupās, jāveic pētījumi un jāapkopo izpētes materiāli.


5. Profesionālās attiecības

5.1. Psihologs sadarbojas ar radniecīgo profesiju pārstāvjiem.

5.2. Ja psihologs konstatē kāda cita psihologa neētisku rīcību, tad viņam vispirms jācenšas atrisināt radušos konfliktsituāciju individuāli ar konkrēto psihologu; ja tas neizdodas, tad par konfliktsituāciju jāziņo LKPA ētikas komisijai.

5.3. Psihologam jāizprot radniecīgo nozaru profesionālās kompetences jomas.

5.4. Psihologa profesionālo darbu var pārraudzīt tikai psihologs.

5.5. Psihologam jāsniedz objektīva atsauksme par kolēģa darbu, kas domāta citiem psihologiem, citu specialitāšu pārstāvjiem vai klientiem.

5.6. Psihologs nepiedāvā palīdzību personai, kura saņem līdzīgu konsultāciju no cita profesionāļa, izņemot gadījumu, kad otrs profesionālis tam piekrīt vai to lūdz darīt.

5.7. Ja personas sākotnējais pasūtījums ir psiholoģiskā konsultēšana, tad psihologam nav jāsniedz nekāda informācija par šo procesu (klientu) trešajām personām. Rakstisku atzinumu pēc trešo personu pieprasījuma var sagatavot neatkarīgs psihologs, kurš nav bijis iesaistīts ar klientu konsultēšanas procesā.


6. Psiholoģiskās izpētes un zinātnisko pētījumu nosacījumi

6.1. Psihologs ir atbildīgs par instrumentārija glabāšanu un neizpaušanu nepietiekoši sagatavotām vai nekvalificētām personām.

6.2. Psihologam jālieto profesionāli pārbaudīti instrumentāriji, ievērojot to lietošanas noteikumus.

6.3. Psihologs ir atbildīgs par izvēlēto instrumentāriju izmantošanas lietderību.

6.4. Pētījumu plānošana sevī ietver psihologa atbildību par iespējamām zinātniskajām un sociālajām sekām, ieskaitot iespaidu uz personām, grupām un organizācijām, kas tieši un netieši ir saistīti ar pētījumiem. Tas nosaka rūpīgu adekvātāko metožu un personu vai sociālo grupu izvēli.

6.5. Psihologam jāsaņem piekrišana par piedalīšanos pētījumā no ikviena pētījuma dalībnieka; ja persona ir nepilngadīga vai juridiski rīcībnespējīga, tāda piekrišana jāsaņem no vecākiem vai aizbildņiem. Pētījuma dalībnieki jāinformē par pētījuma norisi viņiem saprotamā veidā. Dalībnieka iesaistīšana pētījumā jāpārtrauc, ja dalībnieks atsakās to turpināt. Ja piedalīšanās pētījumā dalībniekam ir radījusi tiešas nevēlamas sekas, tad psihologs izrāda iniciatīvu šo seku novēršanai.


7. Kodekss un tā ievērošana

7.1. LKPA ievēl ētikas komisiju 5 cilvēku sastāvā uz 2 gadiem. ētikas komisijas priekšsēdētāju ievēl komisijas locekļi. ētikas komisija seko kodeksa interpretācijai un ievērošanai.

7.2. Ētikas komisija nodrošina ar kodeksa tekstu visus LKPA biedrus. ētikas kodeksa teksts ir publiski pieejams.

7.3. Par kodeksa pamatprincipu neievērošanu jāinformē ētikas komisija. Pēc viedokļu uzklausīšanas notikums jāapspriež komisijā un jāizstrādā rekomendācijas; par disciplinārajām sankcijām lemj LKPA kopsapulce.

7.4. LKPA nodrošina savu biedru aizstāvību, ja profesionālajā darbībā viņi sastopas ar uzbrukumiem un draudiem saistībā ar profesionālo darbību. Profesionālo noslēpumu glabāšana, psihologa cieņa un neatkarība, pildot šī Kodeksa nosacījumus, tiek īpaši sargāta.

7.4. Ar psihologa profesionālo darbību saistītās ētikas dilemmas ir jāizskata LKPA ētikas komisijai.

7.5. Ētikas kodekss un tā izmaiņas tiek apstiprinātas LKPA kopsapulcē.

7.6. Ētikas kodekss ir saistošs LKPA biedriem.


 .